Latvijas Radio fonotēka

Vai jūs ziniet, kur joprojām var sastapt Antas Klints Pindacīšas, Žaņa Katlapa Alekša, Lilitas Bērziņas Spīdolas, Jāņa Zābera Antiņa, “dižā” Ļeņina un vēl un vēl sen no mums aizgājušu personību balsis un skaņdarbu ierakstus ? Neziniet ?

Tā ir Latvijas Radio Fonotēka. Mēs atrodamies gan 4. stāvā, gan radiomājas pagrabā. Fonotēka sākusi veidoties tūlīt pēc 2. Pasaules kara. Mūsu fondos ir gan skaņuplates, gan magnētisko lenšu ieraksti, gan kompaktdiski. Visas skaņuplates, kuras līdz tam izmantoja radio raidījumos, tika iznīcinātas. Fonotēka sāka veidot magnētisko lenšu fondu - pirmie ieraksti inventāra grāmatās (izmantotas vācu materiālu uzskaites grāmatas) datēti ar 1945. gadu. Tie galvenokārt bija mūzikas ieraksti : gan latviešu, gan padomju tautu dziesmas un populāras masu dziesmas. Starp izpildītājiem bija Radio koris Jēkaba Mediņa un Teodora Kalniņa vadībā, Radio simfoniskais orķestris Arvīda Pārupa vadībā un, protams, mūsu “atbrīvotāji” - bajānisti, akordeonisti u.c. Pirmo ierakstu mūžs bija gaužām īss - apmēram gads, tad tie tika likvidēti, bet to vietā nāca jauni. Vecākais no tā laika ierakstiem ir Artura Filipsona ierunātais Viļa Lāča romāna “Vētra” fragments (1948.) un Jēkaba Mediņa “Valsis” (1950.) Radio simfoniskā orķestra un autora interpretācijā.

Tajā laikā fondi veidojušies galvenokārt no mūsu pašu studiju ierakstiem, no Maskavas Skaņu ierakstu nama atsūtītajiem un apmaiņas ceļā (bija tāda Apmaiņas redakcija) iegūtajiem ierakstiem lentēs un skaņuplatēs.

Pirms nodošanas Fonotēkā tos stingri izvērtēja Fondu komisija (tās sastāvā bija redakciju un nodaļu vadītāji un Tehniskās kontroles darbinieki). Kritēriji bija ļoti stingri - bija jābūt nevainojamai mākslinieciskai un tehniskai kvalitātei, jāatbilst padomju ideoloģijas kritērijiem (gan autoriem, gan darbiem). Nereti bija gadījumi kad uz kāda ieraksta kārbiņas parādījās uzraksts “Neraidīt !!!”, vai “Nepieteikt !!”. Tā plauktos iegūla R. Paula dziesmas izrādei “4. skriemelis” Aijas Kukules dziedājumā un arī tik populārā (varbūt tieši tādēļ) Ulda Stabulnieka “Tik un tā” (“Ierobežotai raidīšanai !!!”). Bet tādu nevainīgu instrumentālu skaņdarbu kā “Žurku skrējiens” nedrīkstēja pieteikt. Daudz skarbāks liktenis piemeklēja tos skaņdarbus, kuru tapšanā bija piedalījušies mākslinieki, kuri pameta PSRS (autori, izpildītāji) - tos vienkārši lika iznīcināt. To starpā bija izcilu personību skaņdarbi : komponista Jāņa Norveļa, diriģentu Genādija Roždestvenska, Nēmes Jervi un daudzu citu - veseliem sarakstiem. Dažus no šiem ierakstiem pēc neatkarības atjaunošanas izdevās atjaunot apritē. Pēc 1991. gada mūsu fondus papildina arī ārzemju latviešu dāvinātie un no dažādiem personiskiem fondiem iegūtie ieraksti. Spilgts piemērs tam ir Kārļa Ulmaņa runa 1934. gada 18. maijā. To no saviem krājumiem mums ir atvēlējis ilggadējais Mūzikas redakcijas redaktors Oļģerts Šusts.

Pašlaik Fonotēkas fondos ir ap 140 000 dažādu ierakstu - lentēs, skaņuplatēs un CD formātā. Mums ir lielākā skaņu ierakstu kolekcija Latvijā. Kompaktdiski Fonotēkā krājas kopš 1996. gada decembra, bet kopš 1999. gada marta arī visa Radio dienas programma tiek ierakstīta CD un ir pieejama interesentiem. Līdz ar tehnikas izmaiņām mainās arī Fonotēkā glabājamo ierakstu veidi un izmantošanas iespējas.

Kopš 1996. gada uzsākts darbs pie fonotēkas kompjuterizēšanas. Pašlaik datu bāzē jau ir ap 200 000 unikālu ierakstu nosaukumu un ap 40 000 personu uzvārdu, grupu, orķestru un koru nosaukumu. Jebkurš interesents (tiesa, pagaidām tikai Radio iekšienē) var sameklēt jebkuru sev interesējošo ierakstu pēc daudz un dažādiem parametriem (autoriem, izpildītājiem, žanriem, dažādām ieraksta speciālām īpašībām, piemēram, Jāņi, ziema, bērnu ieraksts, simfoniskā mūzika, ģērbonis, flauta, intervija, nodevība, apģērbs un daudzām, daudzām citām). Tāpat var uzzināt, kad un kurā Radio programmā šis ieraksts atskaņots. Tas izdarāms, pateicoties pilnīgi automatizētai autortiesību uzskaitei. Lielu daļu (aptuveni 30 000 ierakstu) iespējams noklausīties neatejot no savas darba vietas. Nākošā gada laikā paredzēta PILNĪGI VISAS fonotēkas kompjuterizācija, atstājot fiziskos nesējus (lentas, CD u.c.) tikai ar arhīva un drošības rezerves vērtību.

Latvijas Radio fonotēkā varam izsekot mūsu tautas vēstures un kultūras pagriezieniem vispatiesākajā veidā. Ar to esam bagāti un pamatoti lepojamies.