Jaunākās ziņas 6 min.

Laika ziņas

Par grozījumiem pensiju likumā parakstījušies 140 297 pilsoņi

Par grozījumiem Pensiju likumā ir parakstījušies nedaudz vairāk nekā 140 tūkstoši pilsoņu. Līdz ar to var secināt, ka nepieciešamais parakstu skaits grozījumu iesniegšanai Saeimā, visticamāk, tiks savākts. Parakstu vākšana notiks līdz ceturtdienas vakaram, un vēl nepieciešami aptuveni deviņi tūkstoši parakstu. Turklāt vēl jāpieskaita tie cilvēki, kuri pie notāriem ir parakstījušies iepriekš. Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars norāda, ka atšķirībā no citām reizēm, šajā parakstu vākšanā iedzīvotāji bija aktīvi jau no pirmajām dienām.

Čepjolkinu tiesa attaisno

Tiesa šodien attaisnoja bijušo zvērināto tiesu izpildītāju Ingu Čepjolkinu (attēlā), kura tika apsūdzeta trīs krimināllietās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Valsts apsūdzība Čepjolkinai pieprasīja piespriest divarpus gadu cietumsodu un naudassodu 30 minimālo mēnešalgu jeb 4800 latu apmērā, tomēr tiesa Čepjolkinu pilnībā attaisnoja un atcēla visus viņai piemērotos drošības līdzekļus. Prokurore Evija Daugule neslēpj, ka šāds iznākums viņai ir pārsteigums.

Darba devēji apmaksās 10 slimošanas dienas

Valdība šodien atbalstīja grozījumus likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kas paredz samazinātu darba devēja apmaksāto darbinieka slimošanas dienu skaitu no pašreizējām 14 līdz 10 dienām. Pēc darba devēju iniciatīvas izstrādātie grozījumi slimības lapu samaksas sistēmā nozīmē, ka turpmāk darba devējs darbinieka slimošanas laikā naudu maksās par laika periodu no otrās līdz 10.kalendāra dienai, bet, sākot no 11.dienas, slimības pabalstu piešķirs un izmaksās valsts. Lai sniegtu atbalstu uzņēmējiem, valdība lemj arī par 200 miljonu latu vērtu programmu uzņēmēju konkurētspējas veicināšanai.

Palielina maksu par nepamatotu "ātro" izsaukšanu

Rīgas Dome otrdien nolēma paaugstināt maksu par nepamatotu ātrās medicīniskās palīdzības izsaukšanu. Turpmāk par šādu izsaukumu cilvēki vecumā no 18 līdz 60 gadiem būs spiesti šķirties no 15 latiem, līdzšinējo 10 latu vietā. Rīgas Ātrās medicīniskās palīdzības stacijas direktora vietniece Ieviņa Alka Latvijas Radio sacīja, ka šāds tarifu pieaugums ir pamatots. Iedzīvotājiem nebūs jāmaksā par "ātro" pakalpojumiem, ja izsaukums būs pamatots un neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes brigāde palīdzību sniegs notikuma vietā, kā arī transportēšanas laikā uz ārstniecības iestādi.

Praida dalībnieku gājiens būs 11. Novembra krastmalā

Seksuālo minoritāšu gājiens maijā beigās, visticamāk, notiks 11. novembra krastmalā. To otrdien pēc tikšanās ar organizāciju "Mozaīka" un policijas pārstāvjiem Latvijas radio pieļāva Rīgas izpilddirektora pārstāvis Uģis Vidauskis. Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Oskars Kastēns iepriekš aicināja "Mozaīku" labi pārdomāt, vai gājiens ir veids, kā veicināt iecietību pret seksuālajām minoritātēm. Viņš pats uzskatīja, ka tas tikai palielina negatīvas emocijas sabiedrībā. Kastēns sacīja, ka neiebilst pret Draudzības dienu gājienu un par kārtību tā laikā ir atbildīga Rīgas Dome.

Bičkovičs ar atbildību gatavs uzņemties augsto amatu

Kolēģu nevienprātīgs atbalsts, izvirzot amatā - jau aiz muguras. Satversmes aizsardzības biroja lēmums par pielaidi valsts noslēpumiem un Saeimas deputātu balsojums vēl priekšā - tādā situācijā pašlaik ir Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidāts, Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. Viņš nesaskata pamatu, lai negūtu pielaidi valsts noslēpumam. Ja tā tomēr netiks dota, Bičkovičs izmantos visas likumīgās iespējas lēmumu apstrīdēt.

Kā notiks sociālās aprūpes centru pārņemšana?

Vietējām pašvaldībām būs vēl par vienu pienākumu vairāk: piecu gadu laikā tām jāpārņem šobrīd valsts finansētie 33 sociālās aprūpes centri, kuros mīt cilvēki ar garīga rakstura veselības traucējumiem. Valsts finansējumu sola tikai par tiem cilvēkiem, kuri aprūpes centros būs to pārņemšanas brīdī. Pašvaldību vadītāji uzskata, ka šobrīd vēl ir ļoti daudz jautājumu, kas būtu jāatrisina, lai šajos centros nemazinātos aprūpes kvalitāte.

Sastrēgumi Rīgā liek mainīt braukšanas paradumus

Rīgas sastrēgumi liek mainīt autobraukšanas paradumus. Arvien vairāk cilvēku, kuri no Pierīgas dodas uz darbu galvaspilsētā, savu auto atstāj centra tuvumā un uz darbu dodas kājām vai brauc ar tramvaju. Arvien vairāk cilvēku izvēlas pārvietoties ar riteni. Dace Krejere uzklausīja cilvēkus par to, kas viņus mudina mainīt braukšanas paradumus.

Domnieki gausi risina Rīgas satiksmes problēmas

Rīgas Dome jau ilgāku laiku cenšas risināt satiksmes problēmas galvaspilsētā, un šajā gadā tā par vienu no prioritātēm ir pasludinājusi sabiedriskā transporta sistēmas uzlabošanu. Līdztekus jaunu autobusu un trolejbusu joslu izveidei pilsētas ielās, domnieki nolēmuši Rīgas sabiedriskā transporta sistēmā iesaistīt arī elektrovilcienus. Pirmais šāds piepilsētas vilciens sāks kursēt jau 25. maijā. Kaut gan nozares eksperti atzinīgi vērtē Rīgas Domes centienus uzlabot satiksmes problēmu Rīgā, viņi norāda uz pārāk gauso darba tempu.

Ķīnas zemestrīcē bojā gājuši vismaz 12 000 cilvēku

Postošajā zemestrīcē Ķīnā pirmdien gājuši bojā vismaz 12 tūkstoši cilvēku, un upuru skaits, visdrīzāk, turpinās augt. Tikai otrdienas rītā glābēji piekļuva vietai, kur atradās zemestrīces epicentrs. Latvijas Ārlietu ministrija apstiprina, ka pagaidām nav ziņu par zemestrīcē cietušiem latviešiem. Visticamāk, tādu arī nemaz neesot, jo zemestrīce skārusi reģionu, kas nav tūristu iecienīts.

Ērces ir aktīvākas, vakcīnu trūkst

Ērču aktivitāte šopavasar ir lielāka nekā citkārt, uzskata speciālisti. Pirmās ērces siltā laika dēļ parādījās jau februārī, turklāt augsts ir arī inficēto ērču procents. Pirms neilga laika cilvēki sūdzējās, ka vakcīnas ir dārgas un to trūkst. Bet kāda situācija ir šobrīd?

Latvijai čempionāts beidzies 11. vietā

Pasaules hokeja čempionāta augstākajā divīzijā otrā posma pēdējā spēlē šonakt Latvijas izlase ar rezultātu 3:5 (1:1, 2:1, 0:3) piekāpās Vācijai, līdz ar to nekvalificējoties ceturtdaļfinālam. Kas notika trešajā periodā? Tāds ir galvenais jautājums, uz kuru atbildes vēl kādu laiku meklēs Latvijas hokeja pasaulē. Līdz trešās trešdaļas vidum Latvijas bija vadībā ar 3:2. Pēc tam tieši piecu minūšu laikā vācieši vienādos sastāvos iemeta trīs vārtus, un nu Latvijas hokejistiem jābrauc mājās. Latvijas hokeja izlase pasaules čempionātā ierindojās 11.vietā, neizpildot Latvijas hokeja izlases uzstādīto uzdevumu. Latvijas izlase arī nespēja automātiski kvalificēties Vankūveras olimpiskajām spēlēm.

Lietuva atsauc veto ES sarunām ar Krieviju

Lietuva ir piekritusi atcelt veto un atļaut Eiropas Savienībai sākt sarunas ar Krieviju par jauno sadarbības līgumu. Taču ES nāksies ņemt vērā un risināt vairākas Lietuvas iebildes. Šis lēmums nozīmē, ka, iespējams, jau šovasar Eiropas Savienība un Krievija samitā pāršķirs jaunu attiecību lappusi. Simboliski, ka tas būs pirmais samits ar jauno Krievijas līderi Dmitriju Medvedevu.

"Prāta vētrai" jauns albums

"Tur kaut kam ir jābūt", - tik daudzsološi nosaukts grupas " Prāta vētra "jaunais albums, kurš otrdien nonāks mūzikas veikalu plauktos. Albums tapis sadarbībā ar mūziķi Gustavo, tajā ir trīspadsmit dziesmas, visas latviešu valodā. Grupas solists Renārs Kaupers apgalvo, ka albumā būšot dzirdama tā pati jau zināmā "Prāta vētra", tikai mūsdienīgākā, eksperimentiem bagātākā mērcē. No jautājuma, vai mūzikas mainības dēļ viņiem nav bailes zaudēt daļu savu klausītāju, „Prāta vētra" izvairās, sakot, ka klausītājiem būs jāaug līdz ar viņiem.

Gada inflācija aprīlī - 17,5%

Šā gada aprīlī, salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli, patēriņa cenas pieaugušas par 17,5%, savukārt mēneša inflācija bija 1,5 %. Salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli cenas pakalpojumiem palielinājušās par 17,3%. Tā šodien paziņoja Centrālās statistikas pārvalde. Lielāko pienesumu inflācijas kāpumā deva elektrības sadārdzināšanās. Tādējādi krietni pieauga ne tikai mājokļu uzturēšanas izmaksas, bet arī, piemērām, pārtikas cenas. Vairums ekonomistu strauju situācijas uzlabošanos nesola.

Eksperti: valsts iestādēs pieaug nelietderīgi tēriņi

Vairumā budžeta iestāžu atalgojuma sistēma joprojām nav caurskatāma, un gandrīz pusi no tā sastāda prēmijas. Tiek pārsniegti mobilo telefonu sarunu un degvielas limiti, iestādes darbinieki semināru par Latvijas grāmatvedību organizē Spānijā, vēlā vakara stundā pirktas olas un cīsiņi semināru vajadzībām. Šādi secinājumi ir Valsts kontrolei, iepazīstoties ar aizvadītā gada valsts iestāžu finanšu pārskatiem. Eksperti uzskata, ka naudas nelietderīga izmantošana valsts iestādēs ir pieaugusi.

Sudraba: VK pārbaudījusi 28 iestāžu gadu pārskatus

Valsts kontrole pabeigusi finanšu revīzijas valsts pārvaldes iestādēs un uzskata, ka septiņu iestāžu pagājušā gada pārskatiem ticēt nevar. Tā pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja valsts kontroliere Inguna Sudraba (attēlā). Vēl nav sagatavots atzinums par Veselības ministriju, jo tā gada pārskatu nav iesniegusi laikā, savukārt no pārbaudītajiem kā negatīvu piemēru Sudraba min Vides ministriju. Valsts kontrole pārbaudīs arī Dienvidu tilta projektu, tāpat uzmanību izpelnījusies Nacionālā bibliotēkas būvniecības tāme, kurā saskatāmi nepamatoti izdevumi.

Pakalpojumu rēķini aug nemitīgi

Aprīļa mēnesī inflāciju būtiski būs ietekmējis tarifu kāpums elektrībai. Tā palika par 37% procentiem dārgāka. Arī turpmākajos mēnešos iedzīvotājiem draud jauni tarifu kāpumi. Latvijas gāze vēlas celt savus tarifus, kas savukārt palielinās jau šogad siltuma rēķinus, bet nākamgad draud jauns elektrības cenu kāpumus. Iedzīvotājiem tēriņi par komunālajiem pakalpojumiem nemitīgi palielinās. Nozares eksperti prognozē, ka pieaugošā maksa par gāzi jau šogad liks sadārdzināties siltumam, taču elektrībai gan, visticamāk, maksa šogad nemainīsies. Vai cilvēki ir spējīgi apmaksāt arvien pieaugošos rēķinus un vai nākas dzīvot taupīgāk?

Papildu biļetes uz Dziesmu un deju svētkiem sola jūnijā

Uz Dziesmu un deju svētkiem rīkotāji papildus sola teju 6000 biļešu, kas tirdzniecībā nonāks jūnijā. Tad tiks pabeigta arī Mežaparka lielās estrādes rekonstrukcija, ko uzsāka pērnā gada pavasarī. Būvinženieri sola vairāk vietu skatītājiem, bet mazāk vietu svētku dalībniekiem.

Apstiprina Krievijas jauno valdību

Krievijā apstiprināts jaunās valdības sastāvs. Tajā ir pieci vicepremjeri, galvenokārt Vladimiram Putinam pietuvināti cilvēki. Savus amatus saglabās ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, aizsardzības ministrs Anatolijs Serdjukovs, finanšu ministrs Aleksejs Kudrins, ekonomikas ministre Elvira Nabiuļina, ārkārtas situāciju ministrs Sergejs Šoigu un iekšlietu ministrs Rašids Nurgalijevs. Bijušais Kremļa administrācijas vadītājs Sergejs Sobjaņins kļūst par Putina valdības administrācijas vadītāju. Enerģētikas ražošanas ministriju Putins sadalījis divās ministrijās. Tāpat izveidotas divas jaunas ministrijas - Sporta un tūrisma ministrija, kā arī Ekoloģijas ministrija. Valdību īsā formālā sarunā apstiprināja prezidents Dmitrijs Medvedevs, jaunajam ministru kabinetam vēlot izturību un veiksmi grūtajā darbā.

ES ministri vizītē Gruzijā

Gruzijā pirmdien ierodas piecu Eiropas Savienības valstu ministri, arī Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš. Ministri turp devušies, lai mazinātu saspīlējumu Gruzijas un Krievijas attiecībās - pēdējo nedēļu laikā saasinājušās domstarpības par Gruzijas separātisko republiku Abhāziju. ES ārlietu ministru vizīte gan nav iecerēta kā vidutāju vizīte. Kā zināms, Gruzija ir izteikusi vēlmi, lai Abhāzijā tiktu izvietoti ES miera uzturētāji.

Serbijā uzvar demokrātiskais bloks

Serbijas parlamenta vēlēšanās uzvarējis prezidenta Borisa Tadiča bloks. Pēc neoficiāliem rezultātiem, bloks "Par eiropeisku Serbiju" ieguvis 39% balsu, bet radikāļi - par desmit procentiem mazāk. Līdz ar to Tadiča aliansei būs 103 no 250 vietām parlamentā. Belgradā prezidenta atbalstītāji jau sākuši svinības. Ielas piepildījuši cilvēki ar Eiropas Savienības plakātiem un citiem simboliem. Tomēr arī opozīcijas partijas vēl nav zaudējušas cerības. Viņi cer uz premjera Vojislava Koštuņicas atbalstu.

ES sveic Sebijas vēlēšanu iznākumu

Eiropas Savienība ir apsveikusi vēlēšanu iznākumu Serbijā, norādot, ka tas liecina par valsts neizbēgamu tuvošanos dalībai organizācijā. Vēlēšanu iznākums lielā mērā tik uzskatīts par Serbijas tautas referendumu par līdzdalību Eiropas Savienībā. Tagad Brisele gaida, kad Serbija izveidos valdību, kas paudīs skaidru Eiropas vīziju.

Vecajos VEF korpusos slēpjas "mazā Ņujorka"

Mākslinieki Rīgā atraduši gabaliņu no pasaules metropoles Ņujorkas. Tā ir bijušās rūpnīcas VEF teritorija, kuras vecajos korpusos līdzās uzņēmumu ofisiem vairāk nekā 30 mākslinieki iekārtojuši savas darbnīcas. Mākslinieku pulcēšanās pamazām radījusi savdabīgu industriālo kultūrvidi, kas plašākai sabiedrībai līdz šim bija apslēpta.

"Dinamo" treneri meklē arī Ziemeļamerikā

Uz jaundibinātās Rīgas "Dinamo" hokeja komandas galvenā trenera amatu ir vairāk nekā divi pretendenti. Tā Latvija Radio atzina Rīgas Dinamo valdes priekšsēdētājs Viesturs Koziols. Viņš Kanādā un ASV ticies gan ar Slovākijas treneri Juliusu Šupleru, gan bijušo Nacionālās hokeja līgas treneri Robiju Ftoreku. Tāpat ar hokeja aģentu Polu Teofanusu runāts par citām Ziemeļamerikas treneru kandidatūrām. Galvenā trenera vārds būšot zināms līdz 27. maijam.

Mjanmas militārā vara neizrāda pretimnākšanu ārvalstu palīdzībai

Sestdien notikušajā referendumā par jauno Mjanmas konstitūciju piedalījies rekordliels vēlētāju skaits. Šādu informāciju sniedz Mjanmas oficiālais laikraksts. Cilvēktiesību aizstāvības organizācijas kaimiņos esošajās valstīs gan izsaka šaubas, vai vēlētāji uz balsošanu nav vesti piespiedu kārtā. Tāpat tiek uzsvērts, ka šis referendums nav nekas vairāk kā militārās huntas centieni vēl vairāk nostiprināt savas pozīcijas. Lai arī visas pasaules uzmanība ir pievērsta palīdzības sniegšanai ciklonā cietušajiem Mjanmas iedzīvotājiem, valsts oficiālais laikraksts šo jautājumu pilnībā ignorē. Mjanmas valdība nav izrādījusi pretimnākšanu ārvalstu piedāvātajai palīdzībai.

Rīgā noslēgušās Mākslas dienas

Rīgas centrāltirgū svētdien valdīja māksla. Paviljona jumts pārvērtās par neikdienišķas mākslas galeriju. Visu caurvija tirgus tēma - pārdeva akmeņus, bumbiņās saveltu aitu vilnu, plastmasas kūkas un fotogrāfiju izstādē atainota Centrāltirgus ikdiena.

18. maijā - Rīgas maratons

Rīgas maratonā, kas notiks 18. maijā,ir pieteikušies jau gandrīz trīs tūkstoši dalībnieku. Tajā piedalīsies sportisti no Latvijas, vairākām Eiropas Savienības valstīm, kā arī Kenijas, Krievijas un Meksikas. Pasākumā tiks pārstāvēti arī Latvijas lielākie uzņēmumi. Dalībnieki cītīgi gatavojas, un organizatori cer, ka pasākums būs izdevies un oatiks visiem.

Astoņi tūkstoši latu sods par kukuļa pieprasīšanu no studentiem

Sestdien Jelgavā pasludināts spriedums bijušajam Lauksaimniecības universitātes profesoram Aivaram Āboltiņam - viņam piespriests astoņus tūkstošus latu naudassods. Āboltiņu apsūdzēja kukuļa pieprasīšanā no saviem studentiem par sekmīgas atzīmes iegūšanas bez eksāmena kārtošanas. Viņa līdzzinātājam Andrim Zālītim sods ir četri tūkstoši latu. Zālītis, pēc prokurora domām, palīdzēja iegūt no studentiem kukuļus.

IKP ievērojami samazinājies

Būtiski samazinājies iekšzemes kopprodukta pieaugums. Šā gada pirmajā ceturksnī tas ir tikai 3,6%. Tomēr nedz Ekonomikas ministrija, nedz finanšu eksperti par šādiem datiem nav pārsteigti un uzsver, ka no ekonomikas "bremzēšanas" ir jāpāriet pie "sildīšanas."

Libānā draud izcelties pilsoņu karš

Kaujas starp grupējumu Hezbollah un Libānas valdības spēkiem Beirūtā ir nedaudz pierimušās, taču Hezbollah joprojām kontrolē galvaspilsētas rietumu daļu. ASV atbalstītā Libānas valdības koalīcija satraucas par iespējamu valsts apvērsumu, bet ANO brīdina par pilsoņu kara draudiem. Svētdien apspriedes par situāciju Beirūtā sāks Arābu līgas valstis.

Jakobašvili: Gruzija negatavojas karot

Pirmdien uz Gruziju dosies vairāku Eiropas Savienības valstu ārlietu ministri. To skaitā arī Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš. Vizītes mērķis ir mazināt pēdējo nedēļu saspīlējumu starp Tbilisi un Maskavu. Daudzu rietumvalstu pārstāvji un arī Gruzijas vadošie politiķi izteikuši bažas par to, ka Krievijas un Gruzijas domstarpības par separātisko Abhāzijas republiku draud izraisīt militāru konfliktu. Par situāciju reģionā Gruzijas reintegrācijas jautājumu valsts ministru Temuru Jakobašvili iztaujāja Didzis Melbiksis.

Briti pastiprina imigrācijas noteikumus

Lielbritānijas Iekšlietu ministrija izstrādājusi jaunus imigrācijas noteikumus. Jau šā gada rudenī britu darba devējiem, pirms pieņemt darbā cilvēkus no valstīm ārpus Eiropas Savienības, būs jāpierāda, ka viņi nevar atrast piedāvātajām vakancēm piemērotus vietējos speciālistus. Ārvalstu darbaspēkam būs jāatbilst ļoti stingriem kritērijiem, lai tie varētu strādāt Lielbritānijā. Tādējādi britu politiķi cer samazināt mazkvalificētā darbaspēka pieplūdumu no valstīm ārpus Eiropas ekonomiskās zonas.

Demonstrē filmu "Padomju stāsts"

Kinoteātrī "Rīga" turpina demonstrēt dokumentālo filmu "Padomju stāsts" ("The Soviet Story"). Sestdien un svētdien ir seansi pl. 11.00. Filma stāsta par padomju sistēmu un tās "veikumu": bads Ukrainā, Katiņas masu slepkavība, SS un NKVD sadarbība, deportācijas, kā arī medicīniskie eksperimenti GULAGā. Filmā arī analizēts padomju režīma atstātais mantojums šodien un tā ietekme uz mūsdienu Eiropu. Kino piedāvā unikālus dokumentus un hroniku kadrus, starptautiski atzītu vēstures autoritāšu un politiķu viedokļus un cilvēku liecības. "Padomju stāsts" tapis divus gadus, bet filmas autors Edvīns Šņore materiālus filmai vācis desmit gadu garumā. Viņš skaidro, ka ar filmu vēlējies sagraut iesīkstējušos priekšstatus par Eiropas pagātni. Lai gan Krievijā neviens filmu vēl nav redzējis, "Padomju stāsts" nekavējoties saņēma asu kritiku no šīs valsts oficiozajiem medijiem.

Pirāti gatavojas šovam Belgradā

Jūras pirāti dzied un dejo, jo 22. maijā Belgradā notiks Eirovīzijas dziesmu konkursa pusfināls, kur Latviju pārstāvēs muzikālā apvienība "Pirates of the sea". Pašlaik norit aktīvi vokālie un horeogrāfiskie mēģinājumi, un konkursa dalībnieki gaida šovu ar sajūsmu un patīkamu satraukumu.

Rīgā bruņoti laupītāji uzbrūk spēļu zālei

Bruņoti laupītāji agrā piektdienas rītā kādā spēļu zālē Rīgā nolaupījuši naudu. Uzbrucēji bijuši maskās un raidījuši šāvienus spēļu zāles griestos. Cilvēki laupīšanā nav cietuši. Bēgot laupītāji šāva arī uz notikuma vietā ieradušos apsardzes automašīnu. Uzsākts kriminālprocess par laupīšanu, ja tā izdarīta, lietojot šaujamieročus. Par šādu nodarījumu paredzētais sods var būt brīvības atņemšana uz laiku no 10 līdz 17 gadiem.

Levits: tiesības atlaist parlamentu jādod gan tautai, gan prezidentam

Saeima ceturtdien sāka izskatīt arodbiedrību rosinātos Satversmes grozījumus, kas paredz vēlētājiem tiesības atlaist parlamentu. Tomēr vairums deputātu līdz šim izteikušies pret grozījumu pieņemšanu piedāvātajā formulējumā. Par labāku variantu tiek uzskatīts Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšlikums. Tas paredz ne tikai iespēju tautai rosināt parlamenta atlaišanu, bet arī palielina prezidenta lomu. Pirms neilga brīža par šiem jautājumiem komisija publicēja arī izvērstu analīzi. Komisijas priekšsēdētājs, Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis Egils Levits (attēlā) uzskata, ka Satversmes grozījumos vajadzētu akcentēt prezidenta tiesības atlaist parlamentu.

Ir cerība naudu atgūt dažu nedēļu laikā

Divu nedēļu laikā Latvijas valsts varētu saņemt atpakaļ kuģa "Mona Lisa" glābšanas laikā iztērēto naudu. Valdība ir aprēķinājusi, ka tie ir 135 tūkstoši latu. Šobrīd valsts kanceleja ar kuģa apdrošinātāju pārrunā konkrētās tāmes.

Kuģis "Mona Lisa" var pamest Latviju

Aizsardzības ministrs Vinets Veldre atcēlis iepriekš izdoto pavēli bruņotajiem spēkiem aizturēt kuģi "Mona Lisa", un tas nozīmē, ka kuģis var atstāt Ventspils ostu. Pavēli neizlaist no Latvijas kuģi Veldre izdeva, kad vēl nebija saņemta garantija par zaudējumu atmaksu. Pie Latvijas krastiem avarējušā kuģa "Mona Lisa" novilkšana no sēkļa, kā arī pasažieru evakuācija un transportēšana izmaksājusi 135 tūkstošus latu. Valsts kancelejas juristi risina pārrunas ar kuģošanas kompānijas apdrošinātājiem, kas pauduši apņemšanos iesniegt Latvijai garantijas vēstuli par 140 tūkstošiem latu. Ja tomēr naudas atmaksāšana aizkavēsies, Latvija vērsīsies tiesā.

Juris Gulbis - jaunais "Lattelecom" izpilddirektors

Par telekomunikāciju operatora "Lattelecom" jauno izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju ir apstiprināts uzņēmuma finanšu direktors Juris Gulbis. Tam piekritusi arī Zviedrijas puse. "Lattelecom" padomes priekšsēdētājs Gundars Strautmanis pauda gandarījumu, ka izpilddirektora atlases process ir noslēdzies veiksmīgi un tagad jaunais uzņēmuma vadītājs varēs sākt pildīt savus tiešos pienākumus. Jaunais "Lattelecom" vadītājs izvairīgi runā par uzņēmuma privatizācijas modeļiem un noliedz, ka šobrīd būtu saistīts ar Tautas partijas dibinātāja Andra Šķēles interesēm. Viņš atzīst, ka "Lattelecom" attīstības stratēģija būtiski nemainīsies

Uz skatuves atkal stāsts par Keriju

Pirms 30 gadiem tapušajam Raimonda Paula (attēlā) un Jāņa Petera radītajam mūziklam "Māsa Kerija" Nacionālajā teātrī pēc divām nedēļām gaidāma jauna pirmizrāde. Šoreiz to iestudējusi režisore Gaļina Poļiščuka, un mūziklā piedalīsies aktieri Dita Lūriņa, Marija Bērziņa, Gundars Grasbergs, Mārcis Manjakovs un citi.

Mežacūku medības jārīko ar apdomu

Mežacūkas turpmāk varēs medīt visu gadu. To paredz jaunie medību noteikumi, kurus mežu speciālisti jau novērtējuši kā nūju ar diviem galiem. Pēc aptuveniem aprēķiniem patlaban Latvijas mežos mīt ap 40 tūkstoš mežacūku, un ar katru gadu to populācija pieaug par aptuveni trim tūkstošiem. Lielā vairumā šie dzīvnieki nodara jūtamus postījumus gan mežam, gan cilvēkiem, kuri meža tuvumā saimnieko. Tomēr arī pilnībā iznīcināt mežacūkas nav prāta darbs, un tagad šo dzīvnieku liktenis būs atkarīgs tieši no mednieku ētikas un godaprāta.

e-lietu ministra amata kandidātei pašai nav e-paraksta

Vakantajam e-lietu ministra amatam Zaļo un zemnieku savienība virzīs AS "Datorzinību centrs" valdes priekšsēdētāju un Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes docenti Signi Bāliņu. Bāliņa nav ZZS biedre un piekritusi strādāt kā bezpartejiska ministre, pagaidām nevienai partijai pievienoties negrasās. Bāliņa izrādījusies piemērotākā no 12 kandidatūrām, ko virzīja trīs partijas. Pati kandidāte uzsver, ka daudzajām valsts informācijas sistēmām jāspēj labi sadarboties. Balsojums parlamentā par Bāliņu varētu notikt nākamnedēļ. Ministra krēsls atbrīvojās, kad saistībā ar savas dzimšanas dienas ballītes skandālu demisionēja Ina Gudele.

Iespējams, budžeta izdevumus samazinās

Pirmo reizi daudzu gadu vēsturē šogad valsts budžeta grozījumos varētu tikt samazināti izdevumi. Tā prognozē finanšu ministrs Atis Slakteris. Kuras jomas saņems mazāk, to Slakteris neatklāj. Tikmēr eksperti pieļauj, ka cietīs maznodrošinātie, ja budžeta samazinājums tiešām būs.

Krievijas premjera amatā apstiprina Putinu

Krievijas Valsts Dome ar pārliecinošu balsu vairākumu premjerministra amatā apstiprinājusi līdzšinējo valsts prezidentu Vladimiru Putinu (attēlā), kurš trešdien valsts galvas amatu nodeva savam pēctecim Dmitrijam Medvedevam. Pret Putina kandidatūru balsoja 56 deputāti - tikai komunisti. Tagad Putinam nedēļas laikā jāiesniedz Medvedevam priekšlikumi par valdības struktūru un ministru amatu kandidātiem. Pirms balsojuma Valsts Domē Putins uzstājās ar runu, kurā deputātiem izklāstīja savu darbības programmu.

Berluskoni - trešo reizi Itālijas premjers

Ceturtdien zvērestu nodevusi jaunā Itālijas valdība, un trešo reizi premjera amatu ieņem Silvio Berluskoni (attēlā). Valdībā būs plaši pārstāvēta imigrantiem naidīgi noskaņotā Ziemeļu līga un Nacionālā alianse, kuras saknes meklējamas neofašistu kustībā. Politikas eksperti ar bažām raugās uz šīs valdības izteikti labējo sastāvu.

Turpina meklēt karā kritušo kapavietas

8. maijā Eiropā atzīmē Otrā pasaules kara beigas. Šis karš cilvēces vēsturē ir iegājis kā lielākais bruņotais konflikts, kurā iesaistījās lielākā daļa pasaules. Lai gan karš beidzies pirms 63 gadiem, daudzas ģimenes arī Latvijā vēl joprojām nav atradušas savus karā kritušos tuviniekus. Meklēšanu apgrūtina padomju okupācijas laika noklusētās liecības, kā arī kritušo karavīru meklēšanas sistēmas trūkums Latvijā. Ziņas, cik latviešu karavīri skaitās pazuduši Otrajā pasaules karā, ir pretrunīgas. Speciālisti lēš, ka aizmirstās kapu vietās Latvijas laukos guļ vēl tūkstoši. Par vienu ģimeni, kas vēl turpina meklēt savu tuvinieku, Daces Krejeres ierakstā.

Slakteris: mums draud budžets ar samazinājumu

Ar budžetu saistīti jautājumi nav risināmi referendumā, tā uzskata finanšu ministrs Atis Slakteris. Ja referendumā nobalsotu par grozījumiem pensiju likumā un papildus līdzekļus tam nāktos ņemt no valsts pamatbudžeta, tad Latvijas budžets sabruktu, - domā ministrs. Slakteris arī neatklāja kas būs nākamais Finanšu ministrijas valsts sekretārs, sakot, ka viņš redzot vismaz trīs kandidātus šim amatam. Runājot par grozījumiem šā gada budžetā, finanšu ministrs pieļāva iespēju, ka mums draud budžets ar samazinājumu.

Magone: Jāsamazina Gaismas pils fasādes izmaksas

Valdība devusi galīgo akceptu līguma slēgšanai par Gaismas pils būvniecību. Tomēr paredzētajā summā nav iekļauti nedz grāmatu plaukti, nedz galdi un krēsli. Tāpat vērienīgas izmaiņas prasīs arī jaunas infrastruktūras izbūve, ko veiks Rīgas pilsēta. Līdz ar to kopīgu projekta cenu nedz valdība, nedz būvnieki nenosauc.

Cielava: "Neko nevar izdarīt bez garīgās atmodas..."

4. maijā Augstākās Padomes zāle bija pārpildīta. Bez 200 deputātiem, zālē vēl bija neskaitāmi žurnālisti un citi vēsturiskā neatkarības deklārcijas pieņemšanas brīža liecinieki. Starp viņiem arī Ilze Cielava, tautfrontieša Ivara Godmaņa palīdze. 4. maija deklarācijas pieņemšanas lieciniece, atmodas aktīviste dalās atmiņās un pārdomās ar Latvijas Radio.

Latviešu valoda ļoti grūta, bet vilinoša

Eiropas Savienības galvaspilsēta Briselē ir vairāki ārzemnieki, kuri vai nu darba vai personiskās intereses dēļ ir nolēmuši apgūt latviešu valodu. Ļoti grūti, bet vilinoši - tā viņi spriež par latviešu valodas mācīšanās pieredzi. Valodu māca vietējie skolotāji, un visbiežāk šīs iespējas izmanto Eiropas Savienības institūciju ierēdņi, tulki un tulkotāji. Vēlāk arī studentu pašu starpā veidojas īpaša draudzība.

Vasiļjevs: "Pārdeva datoru un nopirka māju..."

Sava loma neatkarības atgūšanā bija arī modernajām tehnoloģijām, kas Latvijā ienāca, atmodas laikam sākoties. Tā Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienas priekšvakarā Latvijas radio atzīst Andrejs Vasiļjevs, viens no pašmāju vadošajiem datorprogrammu izstrādātājiem. Deviņdesmito gadu sākumā datori vairumam cilvēku bija nepieejami. Ir pagājuši 15 gadi, un tie kļuvuši par ikdienas neatņemamu sastāvdaļu. Kādu nesenās vēstures liecību par datoru ienākšanu Latvijā preses arhīvos atrada Latvijas Radio korespondente.

Kādiem vitamīniem dot priekšroku?

Kā cīnīties ar pavasarim līdzi atnākušo nogurumu? Apēst kādu augli, vai kādu vitamīna tableti? Vitamīni cilvēkam ir vajadzīgi, tomēr cik daudz un kā tos uzņemt - ārstu un farmaceitu viedokļi dalās. Vieni uzskata, ka tablešu vitamīni var tikai kaitēt un visu nepieciešamo cilvēks var uzņemt ar pārtiku, svaigu gaisu un fiziskām aktivitātēm. Citi argumentē, ka mūsdienu dzīves ritma tas ne vienmēr izdodas, tāpēc, lai izvairītos no veselības problēmām, trūkstošās vielas ir jāuzņem savādāk.

Piena ražotāji izvirza prasības

Ja Zemkopības ministrija nepalīdzēs un neatrisinās četras zemnieku izvirzītās prasības piena nozares glābšanai, zemnieki neizslēdz, ka maijā varētu piketēt. Pagaidām ministrija piedāvā tikai daļēju risinājumu. Lauksaimniecības eksperte Ingūna Ingūna Gulbe zemnieku prasības vērtē negatīvi. Arī piena ražošana ir bizness un, ja neapdomīgas plānošanas dēļ tagad kāds ir sliktā situācijā, tas nenozīmē, ka valstij tūliņ pat jākompensē zaudējumi.

Skolēni vasarā varēs arī nopelnīt

Vasarās var redzēt skolēnus strādājam par saldējuma pārdevējiem pilsētu ielās vai darbojamies vasaras kafejnīcās. Arvien izplatītāka skolēniem ir arī iespēja vasarā strādāt apmaksātu darbu savā skolā. Valsts gatava skolēniem maksāt pusi algas. Uzņēmējiem vēl ir tikai nedēļa, lai pieteiktos skolēnu nodarbināšanai vasarā.

Nākamgad sāks Prezidenta pils remontu

Visticamāk, remonts Rīgas pilī tiks sākts nākamā gada sākumā. Kopumā rekonstrukcijas darbus plānots veikt desmit gadu laikā - līdz Latvijas 100.gadadienai. To Rīgas pilī sanākušajiem žurnālistiem norādīja Valsts prezidents Valdis Zatlers. Prezidents pats gan pili uz tik ilgu laiku nepametīs, jo telpām, kurās viņš pašlaik strādā, ir vajadzīgs tikai neliels remonts.

Valsts jubilejas svinēšanai tērēs gandrīz divus miljonus latu

Latvijas deviņdesmitgades svētki izmaksās gandrīz 2 miljonus latu. Svētku organizatori turpina darbu un sola gaišas un vērienīgas svinības, kurās ikviens varēs līdzdarboties. Tās rīkojot, tiks ievēroti arī tikko klajā nākušā pētījuma rezultāti, kas uzrāda - valsts svētkos ir pārāk liela atsvešinātība starp vienkāršajiem cilvēkiem un politisko eliti. Kā labāk svinēt svētkus?

Ziņojiet mums: zinas@latvijasradio.lv, tālr: 7206791

Nedēļas arhīvs ...

Zatlers: jautājums par pieeju valsts noslēpumam jānoskaidro līdz balsošanai Saeimā

Bičkoviču virza apstiprināšanai par AT priekšsēdētāju

Sabiedrība joprojām nepietiekami uzticas valsts pārvaldei

Latvijā svin Mātes dienu

Pārdaugavā deg šķūnīši

Uzvaras parkā svin uzvaru

Uz Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatu kandidē Bičkovičs

Vāc ziedojumus Mjanmā cietušajiem

Pirmie secinājumi: šobrīd nav pamata aizturēt kuģi "Mona Lisa"

"Mona Lisa" noņemta no sēkļa

Iedzīvotāju skaits Latvijā turpina samazināties

Siltā un saulainā laikā jāuzmanās no saules

Andrejsalā darbojas frīkbaiku darbnīcas

Segliņš: Esmu uzņēmies zināmu atbildību par to, ko vēlos paveikt

Rīgā oficiāli sākusies tūrisma sezona

Sezonu atklāj motociklisti un velosipēdisti

Ar vīrushepatītu inficēto skaits pieaug

Piena cena zemāka nebūs

Neatbalsta deklarācijas projektu Tibetas atbalstam

KNAB: Partijām jāatmaksā valstij nelikumīgie priekšvēlēšanu tēriņi

Āboltiņa: Kalvīša izteikumi ir politisks spiediens

Bērnu sabraukušais autovadītājs paliks apcietinājumā

Koknesē atklāj Likteņdārzu

Kandidāta meklēšana e-lietu ministra amatam var ilgt mēnešiem

Līvāni zaudē stikla fabriku

Zanders: "... kāpēc "uzpeldēja" Gudeles kūkas..."

Dalbiņš: "Pacietīgi jāgaida uz prokuratūras bezkaismīgu izmeklēšanu"

Sargi mežu!

Ceļotāji veido rindas pasu maiņas vietās

Krūmane: rīcībai jābūt saskaņotai

Sāk akciju "Skaties divreiz! Divreiz!"

Darbojas skolu portāls

D